Klavieres – viens no spēlētākajiem un populārākajiem mūzikas instrumentiem

Nav svarīgi, kādu specialitāti (programmu) tu mūzikas skolā izvēlēsies, jo tev noteikti būs jāapgūst klavierspēle – klavierspēles apgūšana ir viens no obligātajiem mācību priekšmetiem mūzikas skolā, tāpēc klavieres noteikti var uzskatīt par vienu no spēlētākajiem mūzikas instrumentiem ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē.

Klavieres ir taustiņu stīgu instruments. Pie visiem klavieru taustiņiem ir piestiprināti nelieli āmuriņi, un, kad nospiež klavieru taustiņus, tad attiecīgo taustiņu āmuriņi uzsit pa stīgām, kas atrodas pašās klavierēs. Jo smagāks būs piesitiens pa taustiņiem, jo skaņa būs skaļāka. Jo vājāks būs piesitiens, jo skaņa būs klusāka.

Klavierspēlē var panākt arī īpašu skaņu, lietojot pedāļus – visbiežāk pedāļu skaits ir divi vai trīs, un katrs no šiem pedāļiem pilda savu funkciju, piemēram, vienu no šiem pedāļiem izmanto skaņas klusināšanai, toties otru pedāli – blakus stīgu iesvārstīšanai, veidojot dažādus virstoņus.

Vārds „klavieres” latviešu valodā ir ienācis no vācu valodas vārda „klavier”. Klavieru klaviatūru veido gan melni, gan balti taustiņi, un kopējais taustiņu skaits dažādām klavierēm var atšķirties. Vairumam mūsdienu klavieru taustiņu skaits sasniedz 88, no kuriem 36 taustiņi ir melni, bet 52 – balti. Atstatums starp taustiņiem augstuma ziņā ir pustonis.

Klavieres obligāti ir jāskaņo un jāregulē vismaz vienu reizi gadā, jo skaņotas klavieres pieradina cilvēku pie pareizām skaņām un attīsta muzikālo dzirdi. Pat ja arī klavieres netiek spēlētas, tās ir regulāri jāskaņo.

Klavieres varētu iedalīt vairākos veidos, piemēram, pianīnos un flīģeļos. Pianīni ir klavieres ar vertikāli novietotām stīgām, un tos visvairāk izmanto mājas apstākļos. Flīģelis ir klavieres trīsstūra veidā ar horizontāli novietotām stīgām, un tos visvairāk izmanto dažādos klavierkoncertos.

Mūsdienās aizvien lielāku popularitāti gūst digitālās klavieres, kuras imitē akustisko klavieru piesitienu un skaņu. Tām ir pilna apjoma klaviatūra, tās ir viegli pārvietojamas un nekad nav jāskaņo, atšķirībā no parastajām (akustiskajām) klavierēm. Digitālajās klavierēs skaņa tiek radīta elektroniski. Šīs klavieres savu popularitāti sāka gūt pagājušā gadsimta 80. gados, kad parādījās televīzijas kanāls MTV un izmainīja tā laika izpratni par mūziku.

Nav nekāds noslēpums, ka aizvien populārāki kļūst arī sintezatori, kas ir elektroniski mūzikas instrumenti, ko izmanto dažādu skaņu radīšanai un pārveidošanai. Ar sintezatora palīdzību ir iespējams imitēt dažādus citus mūzikas instrumentus, piemēram, flautas, ģitāras, vijoles u.c.

Runājot par klavieru vēsturi, ir jāpiemin, ka daudzu vēsturnieku viedokļi atšķiras, t.i., viņi nav vienoti par to, kas ir īstais klavieru izgudrotājs. Pastāv uzskats, ka izgudrotājs varētu būt itāļu mūzikas instrumentu izgatavotājs Bartolomeo Kristofori. Kristofori pirmās klavieres izgatavoja 1709. gadā.  Dažus desmitus gadu vēlāk (18. gs. vidū) klavieres cilvēku vidū bija ieguvušas ļoti lielu popularitāti.

Senākās klavieres, kas saglabājušās līdz pat mūsdienām, ir izgatavotas apmēram 18. gs. 20. gados.

Klavieres nebija pirmais taustiņu stīgu instruments, un par to priekštečiem uzskata klavesīnu un klavihordu. Klavesīns ir taustiņu stīgu mūzikas instruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar putna spalvas stobriņu vai īpašiem metāla elementiem. Klavihords  ir taustiņu stīgu mūzikas instruments (no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura mehānismā stīgas ieskandina ar metāla plāksnīti. Apvienojot klavihorda skaņu veidošanās principus un klavesīna pamatkonstrukciju, tika izveidotas klavieres.

Ja esi nolēmis savu bērnu „laist” mūzikas skolā, tad sāc to domāt laicīgi, jo noteikti tev būs vajadzīga nauda klavieru iegādei, mūzikas skolas maksas apmaksāšanai un citiem izdevumiem, taču atceries, ka vienmēr pastāv iespēja laimēt naudu kādā no totalizatoriem vai tuvākajiem kazino.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *